Galēnu Kultūrvēstures biedrība sadarbībā ar Roberta Mūka muzeju un Riebiņu novada domi jau 15. reizi īstenoja projektu ”Robertam Mūkam veltītā Latvijas skolu 2.–12. klašu skolēnu jaunrades darbu konkursa organizēšana”. Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju, konkursa noslēguma pasākums novembrī notika attālināti – žūrijas locekļi bija parūpējušies par iepriekš ierakstītu videosveicienu konkursa dalībniekiem.

Šī gada konkursa moto bija “Paskaties uz sevi no augšas un tad no apakšas. Ko Tu tur redzi?” /R. Mūks./,darbus iesūtīja 346 skolēni no 72 dažādām Latvijas skolām (audzēkņus konsultēja 113 skolotāji-konsultanti).Konkursā piedalījās arī četras Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas 11.b klases audzēknes – Keita Emīlija Orlovska, Laima Adijāne, Nikola Elizabete Mietule un Dita Kataja-Paegle (skolotāja-konsultante Maruta Krustāne).

Četri žūrijas locekļi bija nemainīgi visās vecuma grupās: bijusī R. Mūka muzeja vadītāja un Goda žūrijas locekle Marta Binduka, Galēnu bibliotēkas vadītāja Anita Kokina, R. Mūka muzeja krājuma glabātāja Inga Skrūzmane-Mičule un R. Mūka muzeja vadītāja Mārīte Upeniece-Skutele.

10.–12. klašu grupā (žūrijas priekšsēdētāja – bijusī R. Mūka muzeja vadītāja Marta Binduka) bija iesūtīti 98 darbi.  2. vieta tika piešķirta ATV 11.b klases audzēknei Keitai Emīlijai Orlovskai par darbu ar nosaukumu “Grēksūdze”. Fragments no jaunietes darba:

(..) “Kaut es būtu ļāvis sev justies laimīgākam! Kaut es nebūtu sevi mūžīgi dzinis kā tādu zirgu, dzinis, lai būtu perfekts. Es tikai vēlējos, lai es visiem patiktu, lai visu acīs būtu ideāls, bez trūkumiem, pats labākais, pats jaukākais, pats stiprākais, pats… it nekas. Es pazaudēju savu būtību, tiecoties pēc citu atzinības, tiecoties būt vislabākais citiem. Varbūt daudzu acīs es biju perfekts manekens, bet ne savējās. Ko man tas deva? Pilnībā neko, tikai iekšēju cīņu par to, ko vēlas mana būtība un ko alkst citu nosodošās acis. Nekad nebija labi, nekad nebija pietiekami. Es radīju mākslīgu, nevainīgu ilūziju, lai apslēptu savas jūtas, savas vēlmes, savu laimi. Bet kā dēļ bija šie upuri? Beigu beigās nav neviena, pilnībā neviena, kas teiktu, ka esmu nevainojams un pilnīgs aplis. Esmu viens pats un mana apziņa par to, ko es sev liedzu, lai izpatiktu citiem. Pat trīs dienas nepagāja, ka aizmirsa…” (..)

3. vietu žūrija piešķīra ATV 11.b klases audzēknei Laimai Adijānei, kura savas pārdomas bija iesniegusi dzejoļa formātā ar nosaukumu “Pārdomu zigzags”. Fragments no dzejoļa:

 (..) Ūdens lāšu balle.
Skaisto stikla leļļu parāde.
Vēja melodiju šalkoņa, kas pārvēršas par greznas pils atmosfēru.
Apstāšanās no ritma. Vienotība, saikne ar dabu.
Vēlme pacelties spārnos, spārnos, kas dos Tev drošību,
Spārnos, kas dos Tev siltumu.
Esmu pārdomās, vai tiešām esmu augšā? (..)

Arī šogad konkursa dalībnieku darbus vērtēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) žūrija, kura savu Simpātiju balvu piešķīra Nikolas Elizabetes Mietules darbam – fabulai “Skudra, ēzelis un pundurvabole”. Fragments no darba:

(..) “Nav nozīmes, kā tevi redz citi, no kurienes viņi uz tevi skatās – kā tauriņi skaidrā dienā vai sienāži vakara krēslā –, jo katram ir sava dzīves pieredze un pasaules redzējums. Es esmu tas, ko es vēlos redzēt. Es veidoju sevi kā figūru no māla pikucīšiem, jo nozīme ir tikai man un manām domām par sevi. No kāda leņķa es sevi redzu un ļauju redzēt citiem, tā arī pasaulei uzdrošinos izrādīt visas savas zvaigznes tumšajos mākoņos.”

Konkurss tika rīkots, pateicoties Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts Kultūrkapitāla fonda, AS “Latvijas valsts meži” atbalstītajai “Latgales kultūras programmai 2020”.

Rakstu sagatavoja Inga Kaļva-Miņina.

Kopīgot rakstu...