12. septembrī Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā (ATV) notika pasākums par jauniešiem aktuālu tēmu „Medijpratība: nozīme mūsdienu informācijas vidē, jaunieši kā mediju lietotāji”. ATV 10. klašu skolēnus izglītoja un par medijpratību stāstīja, rosinot jauniešus arī pašiem līdzdarboties, 12.a klases audzēkne Ermīne Krustāne un 12.b klases audzēkne Irina Adeļeviča, kuras vasaras nogalē bija smēlušās zināšanas medijpratības vasaras nometnē.
No 21. līdz 22. augustam Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) notika medijpratības vasaras nometne „Eksperts medijpratībā jeb jaunietis jaunietim par medijpratību” skolēniem un skolotājiem. Teorētiskas un praktiskas zināšanas medijpratības veicināšanai apguva 11. un 12. klašu skolēni un skolotāji no astoņām Latgales vidusskolām, to vidū bija arī ATV skolnieces I. Adeļeviča un E. Krustāne un skolotāja Maruta Krustāne. Medijpratības vasaras nometnē bija iespēja iegūt daudz vērtīgas informācijas no mediju jomas profesionāļiem, savukārt nometnes noslēgumā tās dalībniekiem tika uzdots mājasdarbs – noorganizēt medijpratības aktivitāti skolasbiedriem, tādā veidā arī citus informējot par kritisku informācijas patērēšanu, masu mediju ietekmi un lomu tehnoloģiju laikmetā.
ATV jaunietes Irina un Ermīne uzskata, ka medijpratība mūsdienās ir ļoti svarīga, jo „attīstoties mediju ietekmei uz cilvēku dzīvi, ir jāattīstās mūsu kritiskajai domāšanai – spējai kritiski novērtēt un uztvert informāciju”. Tieši tādēļ viņas piedalījās medijpratības vasaras nometnē –, lai pašas gūtu jaunas zināšanas un nodotu tās tālāk saviem skolasbiedriem.
Organizējot pasākumu, jaunietes pielietoja medijpratības vasaras nometnē gūtās zināšanas, pasniedzot tās viegli uztveramā un interesantā formā. Lai iepazītu šo tik aktuālo tēmu, būtisks akcents tika likts uz teorētisko daļu. Tika runāts par jauniešu vidū iecienītiem sociālajiem medijiem, par viltus ziņām, par to, kas tad īsti ir medijpratība un ko tā sevī ietver. Jaunietes atgādināja, kuri ir tie septiņi iemesli, kāpēc ir jāizglītojas informācijas lietošanā, uzsvēra mediju pozitīvās un negatīvās puses un aicināja atpazīt viltus ziņas. Pasākuma dalībnieki pārrunāja, kas ir dezinformācija, propaganda, un nonāca pie atziņas, ka ir ļoti svarīgi pārliecināties par informācijas patiesumu un ka tieši kritiskā domāšana ir medijpratības pamatā.
Kad svarīgākā informācija bija apgūta, pasākuma dalībnieki darbojās praktiski, lai vieglāk izprastu iepazīto tēmu, – bija gan simulācijas spēle, gan tests, dažādi demonstrētie video bija iedarbīgs vizuālais materiāls, lai jauniešus rosinātu padomāt un pievērsties aktualizētajai problēmai.
Kā atzīst pasākuma organizatores Ermīne un Irina, tad pats sarežģītākais esot bijis apkopot visu vajadzīgo informāciju un svarīgāko ievietot prezentācijā. Tāpat būtiski bijis vienoties par tām aktivitātēm, kas tiks piedāvātas pasākuma dalībniekiem, lai viņi iesaistās un vieglāk uztver teoriju. Jaunietes atklāj, ka tieši praktiskā darbošanās, proti, simulācijas spēle, 10. klašu audzēkņus esot ļoti uzrunājusi.
Kā atzīst medijpratības vasaras nometnes organizatore, RTA docente Sandra Murinska, kura arī šajā dienā viesojās ATV, tad pasākums esot bijis izdevies. „Tās bija saturīgi pavadītas divas stundas, izsekojot medijpratības aktivitātēm. Skolēni diskutēja par problēmām interneta vidē, piedalījās simulācijas spēlēs, kur iejutās dažādu varoņu lomā, piemēram, cilvēka, kurš apkrāpts internetā. Noslēgumā skolēni noteica savu medijpratības temperatūru jeb zināšanu līmeni medijpratībā, un tam visam pa vidu – medijpratības teorētiskie jēdzieni, mūzika un video, kurā varēja redzēt dziesmu, kas izveidota no komentāriem sociālajos tīklos,” viņa stāsta.
Medijpratībai veltītais pasākums aizritēja radošā atmosfērā, apliecinot, ka jaunieši zina, kā saviem vienaudžiem stāstīt un ieinteresēt viņus par aktuālām tēmām. Arī pasākuma organizatoru Irinas un Ermīnes vēlējums vairāk dzīvot savu dzīvi, bet mazāk – virtuālo, ir vērtīgs atgādinājums ikvienam – ka nevajag ļaut virtuālajai videi ieņemt galveno vietu mūsu ikdienā, būtiski ir pašam pieņemt lēmumus un izvērtēt informāciju, lai neapmaldītos viltus ziņu pasaulē.
Rakstu sagatavoja Inga Kaļva-Miņina.
Dāvja Keiša foto