Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola ir guvusi atbalstu Kultūras ministrijas Radošo partnerību programmā, un ir uzsākts projekts „No vārda līdz tēlam”. Projekta mērķis – sadarbībā ar sociālajiem partneriem sekmēt Rēzeknes kultūrvides atpazīstamību un pieejamību, izmantojot grafisko dizainu un latgaliešu valodu kā pilsētas identitātes atspoguļotāju. Šajā projektā kā partneri iesaistījāmies arī mēs – Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola. Mūsu uzdevums – vienā autobusu maršrutā izpētīt Rēzeknes sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumus, izdomāt to stāstus, kurus vēlāk iedzīvinās arī latgaliski.
Kāds katrai pieturai ir stāsts? Vai to raksturo pieturvietu nosaukumi vai apkārtējie objekti? Vai pieturām ir sava vēsture? To Radošās partnerības programmas „RaPaPro 2017’’ projekta ietvaros dalībniekiem skaidroja eksperte Sandra Ūdre. Vēsture nav tikai fakti un skaitļi, bet tās var būt arī ļoti personiskas atmiņas. Piemēram, kas īpašs ir ēkai vai vietai, kur bija padomju laika „Bērnu pasaule“ vai rotaļlietu veikals? Bērnības atmiņas – pašas nostalģiskākās, varbūt tur nopirka ilgi kāroto lāci, par kapeikām sanāca plaukšķene, kādam stāstīja, ka reizēm tur atvedot pārdošanai bērnus, nu kur citur tos ņem?
Īsts atklājums gan klausītājiem, gan pašai ekspertei, apkopojot informāciju, izrādījās ,,Vipinga’’. Trīs maršruta pieturas „Egļu iela“, „Pansionāts“ un „Vipinga“ kā galapunkts atrodas pilsētas Vipingas mikrorajonā. Tā ir vieta ar unikālu vēsturi – Vipingas vārds dokumentos parādās ar 1777.gadu; Latvijas Republikas laikā muižas ēkās ierīkoja Rēzeknes apriņķa bērnu patversmi, bet personāla nolaidības dēļ patversmi likvidēja, Zemkopības ministrija 1936.gadā atbrīvotajās telpās ierīkoja divgadīgu lauksaimniecības skolu; 1941.gadā muižā ierīkoja MTS, vēlāk nāca PMK laiki.
Jāpiebilst, ka pirmās aktivitātes šajā projektā aizsākās jau jūnijā, kad mūsu skolas skolēni darbojās latgaliešu valodas un kultūras nometnē, kuru vadīja Mg.philol. Sandra Ūdre. Abu skolu jaunieši meklēja atbildes uz jautājumiem, kas ir dialekts, kas ir literāra valoda, uzzināja par latgaliešu literārās valodas (kā latviešu valodas paveida) vēsturiskās izveides pamatfaktiem, tikai latgaliešiem raksturīgo teicienu Myužeigs skaistums!, Byusim cīši kai zuodža zūbi!, lobs cylvāks un retāk lietotu vārdu nozīmi latgaliešu kultūras tekstos.