Eiropas Parlaments izveidoja “Euroscola” projektu 1990. gadā, tādējādi ļaujot tūkstošiem vidusskolēnu no visām Eiropas Savienības valstīm “iekāpt Eiropas Parlamenta deputātu kurpēs” un piedalīties simulācijas spēlē, diskutējot par nozīmīgiem jautājumiem, meklējot kompromisus, pieņemot lēmumus un balsojot par veiksmīgākajiem priekšlikumiem.
Tā kā Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola un Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija ir aktīvas Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas dalībnieces, tad arī šoruden abas skolas bija pelnīti izcīnījušas braucienu uz “Euroscola” pasākumu Strasbūrā. Šogad 20.oktobrī norisinājās kārtējais “Euroscola” pasākums, kurā gandrīz 1000 skolēnu gan klātienē, gan tiešsaistē diskutēja par tādiem jautājumiem kā demokrātija, ES vērtības, pamattiesības Eiropas Savienībā, tiesiskums un vienlīdzība.
Pasākumu atklāja Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola ar vēstījumu, ka demokrātija rodas tur, kur dažādas kultūras, viedokļi un uzskati tiek uzklausīti, cienīti un pieņemti un ka Eiropas Savienība spēs pastāvēt tik ilgi, kamēr ikviens tās iedzīvotājs varēs brīvi paust savu viedokli, piedalīties vēlēšanās un dzīvot saskaņā ar demokrātijas principiem.
“Euroscola” pasākuma turpinājumā jauniešiem bija iespēja ieklausīties EP viceprezidentā Otmārā Karas un uzdot viņiem interesējošus jautājumus. Jaunieši vēlējās noskaidrot viceprezidenta domas gan par klimata pārmaiņām, ģeopolitisko situāciju, vienotu ES ekonomikas politiku, inflāciju, drošību un aizsardzību. Savukārt Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta nodaļas vadītājs Antonio Caiola iezīmēja tiesiskuma un vienlīdzības nozīmi demokrātiskas sabiedrības veidošanā.
Programmas otrajā daļā jaunieši iepazina EP deputātu darbu, piedaloties parlamenta sēdes simulācijas spēlē. Latvijas jaunieši apgalvo, ka tā bija praktiska un vērtīga pieredze. “Pasākuma programma “Protecting democracy and fundamental rights in Europe” ir ļoti svarīga un aktuāla. Tā sniedz iespēju Eiropas Parlamenta pārstāvjiem un citiem dalībniekiem apvienoties, lai diskutētu par demokrātijas un pamattiesību aizsardzību Eiropā,” stāsta Raitis.
Nellijamin, ka darbs grupās sniedza priekšstatu par Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādes procesu. Savukārt Katrīna īpaši vēlas uzsvērt EP viceprezidenta Otmāra Karas iedvesmojošus vārdus, ka “mēs esam Eiropas Savienībā, mēs lemjam, mums ir jāiet uz priekšu un viss izdosies”, kā arī Antonio Caiola teikto: “Tiekamies Eiropas Parlamenta vēlēšanās un kopā veidosim Eiropas Savienību stiprāku!”. Tāpat Katrīna atzīst, ka visinteresantākā pasākuma daļa bija Eiropas Parlamenta simulācijas spēle un debates, kuru laikā tika izteikti viedokļi par demokrātiju, par dzimumu vienlīdzību, kā arī sieviešu un vīriešu darba samaksas nevienlīdzību. “Tās bija pārliecinošas, pārdomātas un emocionālas debates, kurās Euroscolas dalībnieki ar dedzību aizstāvēja savus viedokļus,” saka Katrīna.
“Visinteresantākā bija debašu daļa, kas ļāva skolēniem izpausties, iedziļināties problēmās, spriest kopā ar skolēniem no citām valstīm. Šī programma palīdz skolēniem iejusties Eiropas Parlamenta deputātu lomā, kā arī saprast, ka mūsu balss un viedoklis tiek sadzirdēts un ņemts vērā, ”atziņās dalās arī Amanda un Darja.
Zigmārs apgalvo, ka kopumā, pateicoties šim pasākumam, viņš ir labāk sapratis Eiropas Parlamenta darbību un to, kā tiek pieņemti lēmumi, kas veido mūsu ikdienu un dzīvi, taču Vincents apgalvo, ka šī pasākuma laikā viņam bija iespēja iejusties politiķu lomā un uzzināt, kā tiek risinātas problēmas un kā norisinās balsošana. Niks atzīst, ka programmas izskaņā viņš saprata, ka noteikti piedalīsies šī gada EP vēlēšanās, paudīs savu nostāju un viedokli un iesaistīsies Eiropas Savienības nākotnes veidošanā. Diāna savukārt min, ka šis brauciens un “Euroscola” pasākums satuvināja jauniešus savā starpā, iepazīstināja ar Eiropas Savienības vērtībām, ieinteresēja iesaistīties politikā un piedalīties vēlēšanās.
Armandam īpaši atmiņā ir palikuši Otmāra Karas vārdi “Mēs pilnveidojam demokrātiju, un demokrātija pilnveido mūs.”, Esteri uzrunāja citi viceprezidenta teiktie vārdi “Mēs visi esam daļa no demokrātijas!”, taču Sintija uzskata, ka vistrāpīgākie vārdi bija “Tas ir jūsu Parlaments!” (“It is your Parlament!”), jo dalībnieki to uztvēra nopietni, tāpēc ātri vien parlamenta pusaplī bija spraigas diskusijas, kuras pārtraukt bija pietiekami grūti, jo katrs vēlējās izteikt savu subjektīvo viedokli. Savukārt Denita grib īpaši izcelt Antonio Caiolo vārdus: “Demokrātija nozīmē ne tikai ņemt, bet arī dot un būt atbildīgiem”.
“Kopumā pasākums bija ļoti izglītojošs. Es uzzināju par citu valstu aktuālajām problēmām. Intensīva diskusija izvērtās starp daiļā dzimuma pārstāvēm un stiprā dzimuma pārstāvjiem jautājumā par feminismu. Tas lika domāt par to, cik lielu lomu mūsdienās spēlē stereotipi un cik tomēr tiesības starp sievietēm un vīriešiem ir nevienlīdzīgas”, stāsta Laima Loreta.
“Tie, kas mazāk zināja par tādām tēmām kā demokrātija, dzimumu vienlīdzība, ārvalstu konflikti u.c. aktualitātēm, ieguva milzīgu jaunu zināšanu klāstu, un tie, kuriem jau bija ieskats par šīm tēmām, ieguva jaunu perspektīvu un jaunu skatījumu. Apmeklējot Eiropas Parlamentu, iegūtās zināšanas noderēs mums, lai prātīgāk spriestu par savu nākotni un rīkotos savas valsts labā,” tā vēsta Līga.
Lai gan vairumam skolēnu bija ļoti pozitīvs iespaids par “Euroscola” pasākumu un iespēju tikties un debatēt ar citu valstu jauniešiem, taču ir arī skolēni, uz kuriem šis pasākums ir atstājis divējādus iespaidus.
Savos iespaidos un pārdomās dalās Rolands: “Galvenais pozitīvais aspekts šajā pasākumā ir liela interaktivitāte, piemēram, uzdot jautājumus šī brīža Eiropas Parlamenta viceprezidentam Otmāram Karas gan mutiski, gan elektroniski, un arī galvenais ir iespēja piedalīties diskusijā, kurā šoreiz skolēni bija daudz aktīvāki nekā pasākumā maijā. Tie ir galvenie pozitīvie aspekti šim pasākumam, bet nekas nav ideāli. Sāksim ar to, ka bieži vien jautājumi un viedokļi netika izteikti, jo bija daudz jauniešu, kuri vēlējās runāt, bet objektīvi šī problēma pastāvēs vienmēr, un nekad netiks atrisināta, ja tikai parlamenta sēdes simulācija nenorisināsies visu diennakti. Diskusijas laikā bija arī saskarsme ar necieņu jeb ar uzsaucieniem “aizvērties” brīdī, kad cilvēks izsaka nepopulāru Eiropas Savienībā viedokli saistībā ar dzimumu vienlīdzību, vai arī kad visi vīrieši, kas atbalsta iepriekš minēto viedokli tiek nosaukti par “inceliem”, kas no lielas daļas zāles tiek uztverts ar ovācijām, kaut gan tas ir zema līmeņa aizvainojums, kam nav vietas tādā pasākumā kā Eiropas Parlamenta sēdē. Faktiski galvenajā Eiropas demokrātijas pīlārā tika pārkāptas galvenās demokrātiskās vērtība s- netika cienīts un uzklausīts svešs viedoklis. Simulācijas spēles laikā bija arī iespēja balsot par lēmumiem gan parlamenta balsošanas sistēmā, gan elektroniski, un mani izbrīnīja 40% atbalsts priekšlikumam ar spēku uzspiest demokrātiju citām valstīm, kas skan kā pilnīgs absurds, kad vienā teikumā izmanto vārdus “uzspiest” un “demokrātija”. Organizācijas ziņā pasākums bija ļoti veiksmīgs un izglītojošs, bet iepriekš minētās situācijas liek aizdomāties, vai tiešām visi izprot, kas ir demokrātija…?”.
Kopumā Eiropas Parlamenta apmeklējums Strasbūrā bija neaizmirstama pieredze. Šādi braucieni ir neatņemama EP Vēstnieku skolu programmas dalībnieku darbības daļa, kas kalpo visiem vēstniekiem kā motivācija turpināt darīt, izglītoties, pilnveidoties, iesaistīties Eiropā notiekošos procesos, realizēt savas idejas un piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās!
Materiālu sagatavoja un apkopoja Vineta Pavlova
