13. decembrī Riebiņu novada Galēnu pamatskolā notika Robertam Mūkam veltītā jaunrades darbu konkursa noslēgums, kura laikā tika apbalvoti godalgoto vietu ieguvēji. Žūrijas atzinību izpelnījās arī trīs Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas (ATV) skolnieces – 10.b klases skolniece Keita Emīlija Orlovska ieguva Atzinību, 12.b klases skolniece Irina Adeļeviča – 2. vietu un 12.a klases skolniece Viktorija Maksimova – 2. vietu un simpātiju balvu no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA).

Šogad jaunrades darbu tēma bija „Vislielākais noslēpums ir kontūrās, kas atdala lietas no tukša gaisa. Šis noslēpums ir jāceļ gaismā” (R. Mūks). Konkurss norisinājās jau 14. reizi, savus darbus iesniedza 330 skolēni no 65 dažādām Latvijas skolām, rakstītājus konsultēja 102 skolotāji. Darbi tika vērtēti četrās vecuma grupās.

10. – 12. klašu grupā tika iesniegti 86 darbi. ATV skolnieces Irina Adeļeviča un Viktorija Maksimova ieguva 2. vietu, savukārt Keitai Emīlijai Orlovskai tika piešķirta Atzinība. Konkursa dalībniekus sveica arī RTA studiju un zinātņu prorektore Angelika Juško-Štekele, piešķirot astoņiem rakstītājiem simpātiju balvas un diplomus no RTA, jo arī šogad visus darbus lasīja un izvērtēja  Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas žūrija. RTA simpātiju balvu saņēma arī Viktorija Maksimova.

V. Maksimova savā jaunrades darbā „Pazust un atrasties” raksta: „Bet tās dzīves vērtības kā pazudušais dēls, jā, tās nāk atpakaļ, tās atskrien, piesoļo vai atklibo, tās varbūt atpeld, atlido, tās nāk un nāk atpakaļ un beidzot iezīmē kontūras… Un tad es ceļos, elpoju tā, it kā šis ir pēdējais elpas vilciens, pēdējā skābekļa dvesma. Kājas skar auksto koka grīdas segumu, jūtu, izjūtu, kā oša dzīvība iziet cauri manam ķermenim, jūtu asas jo asas skudriņas zem savas ādas. Es ieskatos mātes dāvātajā spogulī un domāju, nē, zinu, – es šodien sākšu dzīvot priekš sevis.”

Irina Adeļeviča savā jaunrades darbā „Meklējot ceļvedi” uzsver: „Es jūtu uguni, kas stipri deg manā sirdī. To aizdedzināja deja ar vēju parkā, mana dziesma un brīvība. Mani silda atmiņas un mana mīlestība. Mani aizdedzina stiprāk cerība uz nākotni. Es meklēšu ceļu pie gaismas cauri zināšanām un grāmatām, pieredzēm un iemaņām. Es ticu Dievam, un ticu tam, ka atradīšu savu zvaigzni starp tūkstošiem debesīs, kura kļūs par orientieri manā dzīvē, spīdēs koši kā manas acis dzimtajās mājās. Lai dvēselei ir miers, lai noslēpums ir atklāts, lai rudens ir klāt…”

Savukārt K. E. Orlovska savā fabulā „Cīrulis, vārna un puika” visiem atgādina, ka: „Ir jāpriecājas par to, kas tev jau ir, nevajag ieslīgt bezgalībās, jo tu nevari iegūt pilnībā visu, ko vien sirds kāro. Katram vajag novilkt kontūras, kas atdala lietas no tukša gaisa, ir jānovērtē, kas ir vajadzīgs un kas – nav. Ja tu visu mūžu tieksies pēc tā, kas ir galīgi lieks un nenovērtēsi to, kas tev ir dots, tad tu paliksi vārnu lomā.”

Paldies jaunietēm, kuras, izliekot savas pārdomas uz papīra, to spējušas izdarīt tik trāpīgi precīzi un līdzcilvēkus uzrunājoši. Paldies arī ATV latviešu valodas un literatūras skolotājai-konsultantei Marutai Krustānei par skolēniem sniegto atbalstu un motivāciju!

Rakstu sagatavoja Inga Kaļva-Miņina.
Marutas Krustānes foto

Kopīgot rakstu...